Vainas sajūta daudz spēcīgāka ir cilvēkos, kuri bērnībā paši tikuši kaunināti, vainoti par kaut ko. Tātad šobrīd, audzinot veselīgāku paaudzi (cerams!), ir lietas, ar kurām mums būtu jāuzmanās, kad komunicējam ar saviem bērniem, lai nenodotu tālāk šo pieredzi.
Lasīt tālāk
Ir tikai ļoti, ļoti mazs procents vecāku, kas nekad ne par ko audzināšanas darbā nejūtas vainīgi. Liela daļa tomēr ik pa laikam par kaut ko tā jūtas... Ne tā baroju, par maz veltu laiku vecākajam bērnam, nepierakstīju laicīgi pie zobārsta, nevarēju nopirkt tādu dāvanu, tik daudz nedarbojos ar bērnu kā draudzene... Ko darīt, kad vainas sajūta ir piezagusies?
Lasīt tālāk
Vainas sajūta var kalpot kā mūsu iekšējais kompass un dažkārt tā var būt arī laba. Kā???!
Lasīt tālāk
Daudzi runā, cik nozīmīgi ir spēlēties kopā ar bērnu, bet ko darīt, ja negribas? Ja tas rada pretestību? Ja gribas atpūsties, padarīt kaut ko no “pieaugušo lauciņa”, nevis spēlēties? Atteikt un dzīvot ar vainas sajūtu? Piekrist un būt neapmierinātam, krāt dusmas un kādā brīdī tās izgāzt pār bērnu?
Lasīt tālāk
Mums visiem tā ir - gan labās, gan sliktās dienas kā vecākiem. Nevajag būt superperfektiem vecākiem, jo tas pēc tam mūsu bērniem liek pret sevi izvirzīt nereālistiskas ekspektācijas, kad paši kļūs par vecākiem “jo mana mamma/tētis visu vienmēr varēja”.
Lasīt tālāk
