Katrs bērna mirklis nav jāpiepilda ar attīstošām spēlēm un izglītojošām grāmatām. Vai jūs ļaujat bērniem dažkārt vienkārši būt?
Mūsdienu bērniem ir tik pilns darba grafiks pat tad, ja viņi iet tikai bērnudārzā (bez pulciņiem, bez nekā cita). Tā ir pilna darbadiena, kas sākas vēl PIRMS vecāku darbalaika, jo vecākiem jāpaspēj aizvest bērns pirms darba, un beidzas PĒC vecāku darbalaika beigām. Tās ir garas, garas stundas pazīstamā un tomēr svešā vidē ar svešiem cilvēkiem. Tas ir nogurdinoši.
Arī mājās- dažkārt ļaujiet bērnam (un patiesībā arī sev) vienkārši būt. Tā vietā, lai mūžīgi komentētu:”Apsēdies taisni. Kā tu turi karoti? Kad tu beidzot izkrāmēsi somu? Aizej izšņaukt degunu. Vai grāmatu jau palasīji?” dažkārt nesakiet neko.
Es sev kožu mēlē, kad bērns, kuram derētu palasīt/sakārtot rakstāmgaldu/nogriezt nagus, vienkārši sēž dīvānā. Es gribētu, lai mani bērni mācētu tā vienkārši, bez sirdsapziņas pārmetumiem pasēdēt, nevis sarautos ik reizi, kad ienāku istabā, gaidot, vai šoreiz atkal nebūs “Ko te sēdi? Klavieres paspēlēji? Plauktu sakārtoji?”
Mums tagad mājās ir divi skolēni vasaras brīvlaikā (jūlijā sāksies arī bērnudārznieku brīvlaiks). Jā, mums ir daži noteikumi, kas pa vasaru būtu tomēr jāpadara, lai brīvlaiks nepārvērstos par “visu dienu datorā”, bet vasarai nav jābūt pārblīvētai. Nometnes ir forši, bet tām nav obligāti jābūt. Nav obligāti jābūt ārzemju braucienam. Var vienkārši baudīt vasaru.
Kas ir jūsu labākās vasaras atmiņas no bērnības? Daba, peldes, braucieni ar riteņiem, ugunskuri, ogas no krūma, pagalma spēles. Lai izdodas šovasar arī vienkārši būt!
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
