Pirms kādiem gadiem 5 vai 6 es izveidoju un vadīju nodarbības par zvaigznājiem. Esmu šādas nodarbības vadījusi gan maziem 4-5 gadus veciem bērniem, gan pamatskolas skolēniem. Ar lielajiem varēja iet vairāk dziļumā un izrunāt sīkāk, bet mazajiem vairāk patika praktiskie darbiņi. Dalos šīs nodarbības scenārijā arī ar jums. Tas ir rakstīts Montesori videi, taču piemērotus demonstrējuma veidus var noteikti atrast arī citā vidē un apstākļos.
Zvaigznāju kartītes un grāmatiņa pieejama šeit.
Grāmatiņā katram zvaigznājam esmu uzrakstījusi divus aprakstus, viens ir vienkāršāks par pašu zvaigznāju, bet otrs pēc grieķu mītiem - kā radies zvaigznāja nosaukums. Grāmatiņu drukājiet abpusēji, lai nekas nebūtu jālīmē, tik vien kā jāizgriež un jāiesien vai jāsaskavo.
Nodarbība "Zvaigznāji"
Pustumsā, degot tikai “Saules lampai”, sāk ar Saules sistēmas demonstrējumu. Pēc zvaigznīšu izbārstīšanas (katrs bērns uzber pa saujiņai), sāk stāstījumu par zvaigznēm.
Vai jūs zināt, kura zvaigzne Zemei ir vistuvākā? Tā ir Saule! Saule arī ir zvaigzne tāpat kā tās, ko mēs redzam naktī pie debesīm, tikai tā mums ir daudz tuvāk kā citas zvaigznes. Tad, kad Zeme ar to pusi, kurā dzīvojam, ir pagriezusies pret Sauli, Saule spīd tik spoži, ka mēs pārējās zvaigznes vienkārši neredzam. Saule ar savu spožumu pārējās zvaigznes padara "neredzamas".
Eksperiments ar lampām un sveci
Ja tumsā iededzina svecīti, tad mēs visi redzam, ka tā dod gaismu, bet, ja ieslēdz vēl arī lampu (Saule), tad varam svecītes gaismu nemaz nepamanīt, bet tas nenozīmē, ka tās te nav. Tāpat ar zvaigznēm – dienā tās nekur nepazūd, mēs tikai tās neredzam, jo spoži spīd mums vistuvākā zvaigzne – Saule.
Ar glousu parāda arī Zemes riņķošanu ap Sauli un rotēšanu pašai ap sevi – diennakts maiņu. Izrunā, kurā brīdī zvaigznes ir redzamas un kad neredzamas spožās Saules gaismas dēļ.
Starp citu, arī Mēness var nedaudz traucēt saskatīt zvaigznes. Varbūt esat ievērojuši, ka tad, kad ir pilnmēness, tad zvaigžņu pie debesīm šķiet mazāk, it īpaši tajā pusē, kur ir mēness. Un arī lielās pilsētās, kur naktī ir ieslēgtas daudzas laternas, zvaigznes ir grūtāk saskatīt.
Bet tad, kad Zeme ir pagriezusies tā, ka pie mums Latvijā ir nakts, tad mēs pamanām, ka ir arī citas zvaigznes. Tās ir tādas pašas "saules" (ar vecākiem bērniem var izrunāt, ka ne gluži "tādas pašas" - atšķiras tas, vai zvaigznēm ir savas planētu sistēmas vai nav, atšķiras to vecums, lielums) tikai daudz, daudz tālāk no mums, tāpēc mēs redzam tikai mazus punktiņus. Un dažas zvaignes ir tik ļoti tālu no Zemes, ka paiet 4 gadi līdz to gaisma sasniedz mūs.
Var ar lukturi paspīdināt un parādīt, cik ātri gaismas stars nonāk līdz pretējai sienai un vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka no tālajām zvaigznēm gaisma līdz mums nonāk 4 gadu laikā.
Kā jums šķiet, cik daudz zvaigžņu mēs redzam pie debesīm?
Vai kāds no jums ir mēģinājis saskaitīt? Zvaigžņu ir bezgalīgi daudz, bet mēs visas nemaz nevaram redzēt. Bet izrādās ir bijuši zinātnieki un astronomi, kas ir saskaitījuši, cik zvaigznes naktī ir redzamas! Patiesībā, lai arī tās liekas bezgalīgi daudz, virs Latvijas mēs redzam 2400 zvaigznes!
Kvantitāti var nodemonstrēt ar pērlēm no pērļu bankas (Montesori vidē) – ar bērniem atrod skaitli 2400 skaitļu komplektā, pēc tam atrod 2400 pērlītes. Iespaidīgāk izskatās izvelkot pa visu telpu divas tūkstošu ķēdes, abas simtnieku ķēdes un pārējo saliek no desmitnieku stienīšiem.
Katrā pasaules vietā mēs redzam nedaudz atšķirīgu zvaigžņu skaitu un katrā pasaules vietā mēs redzam "savādākas" zvaigznes.
Demonstrē Zemeslodes griezšanos ap savu asi, parāda to, ka tā nemēdz griezties kaut kā šķērsām, un tāpēc mēs redzam tikai tās zvaigznes, ko mēs redzam. Latvijā – ziemeļu hemisfēru. Var pastāstīt to, ka pingvīns, kas dzīvo Antarktīdā, nekad neredzēs tādas pašas zvaigznes, kādas redz polārlācis, kas dzīvo Arktikā. Paņemt klāt abu dzīvnieku figūriņas.
Polārzvaigzne
1. variants (uzskatāmāks). Ar lietussargu (ir gan nopērkami tādi, kuriem ir zvaigznes uz auduma, gan paši var uzzīmēt, salīmēt) – bērns stāv zem lietussarga, pats griežas ap savu asi kā zemslode, redz, ka malējās zvaigznes savu novietojumu attiecībā pret viņu pašu maina, bet polārzvaigzne (lietussarga smailīte) it kā stāv uz vietas.
2. variants. Lietussargs ar zvaigznēm – lietussarga smaile ir polārzvaigzne. Uz globusa nomarķē Latviju, novieto to zem lietussaraga pa vidu un griež pretēji pulksteņrādītāja virzienam, rādot, ka visas zvaigznes “maina savu novietojumu” (atšķiras tas, ko redzam, atkarībā no tā, kā zemslode ir pagriezusies - vakars, nakts, rīts), bet polārzvaigzne tik un tā paliek nekustīga – ziemeļos.
Zvaigznāji
Tad, kad mēs skatāmies debesīs, tad šķiet, ka zvaigznes ir kaut kā īpaši sastājušās un šķiet veido kādu zīmējumu. Dažādos atlantos un zvaigžņu globusos (parāda atlantu, globusu, iedod bērniem) mēs redzam, ka daudzas zvaigznes ir savienotas ar līnijām. Patiesībā debesīs šādu līniju nav un šīs zvaigznes savā starpā nav savienotas, bet cilvēki tomēr šīs zvaigznes domās ir savienojuši ar līnijām un devuši šīm zvaigžņu grupām nosaukumus, lai zvaigznēs būtu vieglāk orientēties un mēs viens otram varētu paradīt, par kuru zvaigzni mēs runājam. Šādas ar iedomātām līnijām savienotas zvaigžņu grupas sauc par ZVAIGZNĀJIEM. Un katram no zvaigznājiem cilvēki ir devuši kādu nosaukumu. Gandrīz visiem zvaigznājiem savus nosaukumus ir devuši grieķu jūrnieki. Grieķi daudz kuģoja, naktīs vērās debesīs, stāstīja viens otram mītus un mēģināja saskatīt mītu varoņus zvaigznājos (paskatās kartē, kur ir Grieķija, konstatē, ka tai apkārt ir daudz ūdeņu, pa kuriem grieķi kuģoja, apskatās attēlus ar seniem kuģiem). Virs Latvijas var saskatīt 58 zvaigznājus. Dažus (spožākos, populārākos) no zvaigznājiem mēs šodien kopā iepazīsim un pēc tam vakaros varēsiet kopā ar vecākiem pameklēt tos arī debesīs.
Vai mēs dienā varam ieraudzīt zvaigznes? Nē, tāpēc es jums parādīšu dažus trikus kā mēs par zvaigznēm varam mācīties arī dienā.
Paralēli praktiskajiem darbiņiem iepazīstina ar katru zvaigznāju atsevišķi, stāsta par to kā tie ir radušies, rāda grāmatiņā attēlus.
Zvaigznāju apļi
Bērni paņem katrs pa 6 apļiem, ar īleniem izdur caurumus pēc šablona, tumsā spīdina cauri ar lukturiem. Īstu lukturu vietā var izmantot tos, kas ir telefonos. Mums ļoti patīk Maileg lukturīši no veikala Pingas - tie ir mazi, lēti un uzlādējami! Līdz ar to tie nemētājas plauktā līdz kāds atceras nopirkt jaunas baterijas, bet gan tiek uzlādēti tiklīdz rodas nepieciešamība.
Lai bērniem būtu vienkāršāk īstajās vietās izdurt caurumus, es sagatavoju šādus šablonus - izdūru lielākus caurumus, bērni ar zīmuli caur šiem caurumiem atzīmēja zvaigžņu vietas uz saviem apļiem (formu var izvēlēties arī citu), tad lika to uz kādas pamatnes, lai nesabojātu galdu ar īleniem, un izdūra caurumus. Savienojām visu ar albuma riņķīšiem, bet tikpat labi var sasiet ar lentīti.
Teleskops
Nepieciešams: papīra dvieļu ruļļu vai tualetes papīra serdenes, krāsas, līme un spīdumi vai uzlīmes dekorēšanai, kēksu papīra formiņas, parastās kancelejas gumijas.
Papīra kēksa formiņas pamatnē izdur caurumiņus (zvaigznāju), ar kancelejas gumiju nostiprina papīra dvieļa serdenes galā, izdekorē, krāso. Pēc tam caur vaļējo galu skatās cauri uz gaismas pusi un redz "teleskopā" zvaigznāju.
Pašu veidotie zvaigznāji
Tā kā patiesībā tas, ka zvaigznes ir savienotas ar līnijām, ir tikai cilvēku izdomājums, mēs šodien varētu izdomāt paši savus zvaigznājus un dot tiem nosaukumus. Debesīs ir ļoti, ļoti daudz zvaigžņu un tāpēc mēs arī izspiedīsim daudz, daudz zvaigžņu, pielīmēsim tās, savienosim ar līnijām un dosim tiem savus nosaukumus.
Bērni ar zvaigznīšu caurumduri spiež no papīra zvaigznes. Var izmantot arī zvaigžņu formas uzlīmes, ja neizdodas kancelejas preču un hobijlietu veikalos atrast zvaigznes formas caurumdurus. Katrs bērns paņem tik daudz zvaigznes, cik vēlas, tad ņem tumši zilo vai melno kartonu/zilus vai melnus kartona šķīvīšus un pielīmē zvaigznes, kā paši vēlas. Kad zvaigznes pielīmētas, padod savu darbiņu uz priekšu (samainās), nākamais bērns ar baltu pildspalvu vai korektoru savieno šīs zvaigznes, atkal padod darbiņu uz priekšu (samainās). Nākamais bērns dod jaunajam zvaigznājam nosaukumu. Var nemainīties - katrs bērns pats var veidot no sākuma līdz galam savu darbu.
Punktu savienošana
Viens no darbiem, ko man parādīja priekšā četrgadīgā meita, ir punktiņu savienošana. Es pati to nebiju sasaistījusi ar zvaigznāju darbu, bet viņa pati paņēma lapas un stāstīja man, ka savieno zvaigznes un veido zvaigznājus, tāpēc pievienoju jau mūsu esošajām punktotajām lapām arī zvaigznāju formas.
Šī darba mērķis ir rokas attīstīšana laikā, kad bērns mācās pareizi turēt rakstāmpiederumu, mācās rakstīt, neatraujot roku un gatavojas saistītajam rakstam. Man patīk doma, ka tas ir ļoti līdzīgs darbs, kur jāsavieno numurēti punkti noteiktā secībā, taču šo darbu var darīt arī tie bērni, kas vēl neprot secīgi skaitīt un varbūt pat nepazīst ciparus. Sākumā var izmantot tās lapas, kur ir mazāk punktu, taču tas nav obligāti - bērns var sākt ar jebkuru lapiņu. Lapas var atstāt šādas, kur ir 6 atsevišķi darbiņi, bet var arī sagriezt. Ja šo materiālu vēlaties ieviest pirmsskolas iestādē, tad iesaku katru lapu drukāt vairākos eksemplāros, sagriezt, katra veida lapas salikt neliela fotoalbuma kabatiņās, no kura bērni paši var izvēlēties lapiņas, kas viņiem interesē.
Nav obligāti jāapstājas tikai pie punktu savienošanas, bērns drīkst krāsot un izrotāt darbu pēc saviem ieskatiem.
Lapiņas punktu savienošanai atrodamas šeit.
Bez šādām sagatavotām lapiņām pirmsskolas izglītības iestādēs var darīt vēl vienu līdzīgu darbu:
Visi bērni sēž tā, lai var ērti padot tālāk savas lapas, katram ir rakstāmrīks. Pēc skolotājas komandas visi sāk punktot savas lapas (vienojas par laiku - 10 sekundes, 20 sekundes...), kad skolotāja saka "Stop!" tad visi pārtrauc un padod savas lapas uz priekšu nākamajam bērnam. Nākamais savieno visus punktus ar vienu līniju, atkal padod uz priekšu. Nākamais bērns var krāsot/piezīmēt kaut ko (pēc vienošānās vai darba tematikas). Pēdējais dod darbam nosaukumu.
Lai noder!
Vēl iesaku lejupielādēt telefonā kādu no zvaigznāju atpazīšanas aplikācijām (piemēram, StarWalk2) un doties vakara pastaigā ar bērniem.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
