Vakar no rīta vēroju skatu, cik veikli un neaizdomājoties 7 gadus vecais dēls uzvelk kurpi, un atcerējos, kā viņš vēl pirms dažiem gadiem svieda pa gaisu apavus, kurus neizdevās uzvilkt ar pirmo piegājienu, kā viņš mēdza par to bļaut un kā mums nervi brīžiem bija beigti. Šķiet neticami, ka tā bija, jo tagad par to pilnīgi nekas neliecina. Šobrīd tieši tikpat impulsīvi jau pēc pirmās neizdošanās reāģē gan 4 gadus vecā meita, gan 1g10m vecie dvīņi. Ne tikai par apaviem… šķiet - par visu.
Kad bērnam kaut kas neizdodas un viņš sāk raudāt, kliegt vai aizmet kaut ko pa gaisu, es vienmēr atceros, ka BĒRNS DRĪKST DUSMOTIES. Arī pieaugušie drīkst dusmoties, ja kaut kas nesanāk. Visas emocijas ir normālas, visas emocijas drīkst just, un mums nav par katru cenu jāapklusina bērns vai jāsaka “tas nekas, tā gadās, tur nav, ko dusmoties”.
Man ne vienmēr sanāk katram pieskriet klāt, un šajos brīžos par brīnumu redzu cik daudz ātrāk bērni paši nomierinās. Tas ir tāds “grrrrr” - izrauj, aizmet, izdusmo un pēc mirkļa jau dara pilnīgi kaut ko citu vai mierīgi turpina kaut ko, par ko vēl par ko vēl pirms mirkļa bija dusmīgs.
Dažkārt gadās tā, ka, ja mēs skrienam risināt problēmu, nogludināt un darīt visu, lai tikai bērns nedusmojas, apklust, nomierinās, tad situācija ievelkas, mēs par daudz ņemamies (paši pieagušie!) un provocējam to, ka dusmas atkal un atkal lauzīsies ārā citos mirkļos, jo viņam nekad neļauj līdz galam just to, ko jūt, un sajust pēc grūtākām emocijām atkal to foršo atslābumu.
Ļoti efektīvs paņēmiens ir vienkārši aprakstīt bērna emocijas, nedodot padomus un neuzstādot jaunus noteikumus... domāt pie sevis “cilvēks drīkst dusmoties”. Moralizēšanai emocionālā mirklī tāpat nebūtu jēgas tīri smadzeņu darbības īpatnību dēļ, turklāt tas var izraisīt tikai jaunu dusmu uzplaiksnījumu ar spēcīgāku jaudu. Emociju nosaukšana un notikumu apraksts darbojas neticami labi ļoti dažādos vecumos. Tas palīdz pieslēgt racionālo prātu, kā arī stiprina savstarpējās attiecības (turpretī sodi un bāršanās liek justies slikti abām pusēm).
100% pieņemt emocijas un pieskatīt, lai bērns ir fiziski drošībā - nedara pāri sev, citiem un apkārtējai videi.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
