Cieņpilna audzināšana / dusmas

Tikt sadzirdētam un ieraudzītam, nevis aizsūtītam prom, lai nomierinos

Tikt sadzirdētam un ieraudzītam, nevis aizsūtītam prom, lai nomierinos

Ja bērns skaļi kliedz, izrāda dusmas un sauc par sliktāko mammu/tēti pasaulē vai grib sist un sit, tad tas ir izmisīgs sauciens pēc uzmanības. Viņš grib, lai viņu pamana, saredz un sadzird, lai saprot, ka jūtas sāpināts, nevis aizsūta uz otru istabu nomierināties.
Lasīt tālāk
Arī bērns drīkst dusmoties

Arī bērns drīkst dusmoties

Kad bērnam kaut kas neizdodas un viņš sāk raudāt, kliegt vai aizmet kaut ko pa gaisu, es vienmēr atceros, ka BĒRNS DRĪKST DUSMOTIES. Arī pieaugušie drīkst dusmoties, ja kaut kas nesanāk. Visas emocijas ir normālas, visas emocijas drīkst just, un mums nav par katru cenu jāapklusina bērns vai jāsaka “tas nekas, tā gadās, tur nav, ko dusmoties”.
Lasīt tālāk
Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kas ir pirmais, kas nāk prātā, ja dzirdi: “Nelēkā pa gultu!”? Protams, acu priekšā redzam bērnu, kas lēkā pa gultu. Kā pateikt tā, lai bērns sadzird to, ko viņam cenšamies pateikt?
Dažkārt dzirdu vecākus sakām kaut ko, kas bērnam vispār nebūtu ienācis prātā, ja vecāks to nebūtu pateicis. Piemēram- “Dakteris tev neko sāpīgu nedarīs!” Pirms tam bērnam pat domas nebija, ka dakteris darīs sāpīgi. Tagad viņam IR šī doma. 

Lasīt tālāk