Atvainoties bērnam

Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis? Ja pieaugušajiem ir bijušas domstarpības un viņi sastrīdas, tad parasti viņi viens otram atvainojas, kaut kā atlīdzina vai cenšas nogludināt situāciju. Savukārt, vecāki attiecībās ar bērniem bieži vien neuzskata par vajadzīgu atvainoties vai kā citādi rīkoties, ja ir bijis konflikts, ja esam uzbļāvuši vai vēl kādā citā negatīvā veidā reaģējuši uz kaut ko. Visbiežāk vecāki vienkārši ignorē notikušo. Sabļāvām… un ok, dzīvojam tālāk. Tas var būt tikpat mulsinoši un sāpīgi bērniem kā tas būtu mums pieaugušajiem.

Ir svarīgi jebkuru šādu situāciju tomēr nolīdzināt arī ar savu bērnu. Jo ilgāk mēs ignorējam notikušo, jo lielāka plaisa attiecībās var rasties.  Bērns var justies pazemots, viņā veidojas nesaprotam kauna izjūta, tas negatīvi iespaido viņa pašapziņu un atstāj daudz neatbildētu jautājumu, ko savā bērna prātā bērns var interpretēt ļoti dažādi. Galu galā, tas arī veido priekšstatu par to, kā tad ir normāli veidot attiecības… izlikties, ka nekas nav noticis, aizmirst par to, necelt augšā. Ir ļoti svarīgi jebkurus konfliktus nolīdzīnāt arī ar bērniem. Tā ir mūsu atbildība. Ir tik daudz veidu, kā mēs varam palūgt piedošanu vai vismaz paskaidot bērnam notikušo. Ar mazākiem bērniem šī saruna būs vienkāršākā valodā, bet ar vecākiem mēs varam vairāk paskaidrot un varam jautāt arī, kā tas lika viņiem justies: “Piedod, es šodien esmu īpaši nogurusi, tāpēc noreaģēju pārāk asi… Vai tu gribētu parunāt, kā tas lika tev justies?” Mēs varam pasmieties paši par sevi sakot: “Ak, jel, es tak pēc trakās izskatījos…” Bet tik pat labi, varam kopā paraudāt par notikušo, ja tas abus ir sāpinājis. Svarīgākais, neizlikties, ka nekas nav noticis. Lai arī, cik ļoti mēs strādātu ar sevi, lai cik ļoti necenstos iztikt bez konfliktiem, tas nav iespējams. Nekad nebūs tā, ka mums nebūs strīdu vispār. Citreiz ir lielāki konflikti, citreiz mazāki, bet izvairīties pavisam no tiem nevar, taču jāatceras, ka arī caur tiem bērni mācās - kā strīdēties, kā argumentēt, kā atvainoties, kā veidot attiecības.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē