Šādu pieredzi man no pieciem bērniem ir sagādājuši divi - vecākais un jaunākais dēls. Tas, ko man gribās pateikt vispirms - ir normāli gan, ja apsēstība ar kādu tēmu ir, un tikpat normāli, ja tādas bērnam nav novērotas.
Ko es domāju šajā ierakstā ar apsēstībām - bērns “uzsēžas” uz viena temata. Tie var būt vilcieni, dinozauri, putni, ēģiptes piramīdas, palnētas vai jebkurš cits temats. Bērns runā par šo tematu ļoti daudz, meklē informāciju (vai vecāki piedāvā šo informāciju), visur saskata, grib zināt padziļinātāk, uzdod jautājumus, izspēlē šo tematu ļoti daudzveidīgos veidos.
Ja vien tā nav apsēstība, piemēram, kādu multfilmu, kur bērns pavada daudz ekrānlaika, tad šādu apsēstību nav jācenšas mazināt. TIeši otrādi - drīzāk iesaistieties, parādiet kaut ko no cita skata punkta, iepiniet dažādas mācību jomas tajā. Piemēram, mums Olivers (3gadi) ir apsēsts ar pasaulslaveniem objektiem - mums ir mini figūriņas, kartītes, mēs skatāmies video, mācāmies klāt valstis, mācāmies krāsas, mācāmies saskaitīt nelielā apjomā, mācāmies formas, viņš apgūst neticami plašu vārdu krājumu. Tātad - varam neapstāties pie tā, ko tikai bērns dara, bet pa mazai pilītei dot kaut ko klāt šim tematam, lai paplašinātu to. Viņa dvīņu māsai šis temats interesē tikai garāmejot. Tas nenozīmē, ka viņa ir mazāk gudra, viņai vienkārši ir pilnīgi atšķirīgas intereses, turklāt nav tendence uz apsēstībām ar kādu tematu.
Vērojot abus dēlus, kuriem ir šāda tendence, man izskatās, ka tā viņiem ir drīzāk rakstura iezīme, taču šāda uzvedība var veidoties arī kādos pārejas posmos dzīvē, piemēram, kad ģimenei pievienojas brālis vai māsa, tiek uzsāktas bērnudārza gaitas vai mainīta dzīvesvieta. Kādas konkrētas tēmas pārzināšana dod drošības sajūtu. Tas ir līdzīgi kā pārlasīt daudzas reizes vienu un to pašu pasaku, skatīties vienu un to pašu filmu - tajā viss ir pazīstams, viss ir zināms, tas sniedz mieru un drošības sajūtu.
Arī, ja, piemēram, bērns jūt, ka tieši šajā mirklī viņam ļoti “pieslēdzas” kāds no vecākiem, tad tas arī ir kā faktors, kas veicina - mamma/tētis nāk kopā ar mani darboties, kad es izvelku visus savus vilcienus.
Bērni, kas jau pirmsskolas vecumā iemācās iedziļināties diezgan pamatīgi kādā tēmā, arī skolas vecumā dziļāk izpēta dažādus tematus un “rok dziļāk”. Dažkārt šādas apsēstības ar konkrētu tematu ap skolas vecumu pazūd. Ar savu vecāko dēlu (4. klase) es redzu, ka viņam vienkārši mainās temati. Tā iekšējā motivācija kaut ko apgūt brīžiem man šķiet vienkārši apbrīnojama.
Saistītie raksti:
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
