Es domāju, ka šo ir piedzīvojušas gan daudzbērnu mammas, gan to bērniņu mammas, kurām mazuļi ir ļoti raudulīgi. Gribētu “kā grāmatās” baudīt laiku ar savu bērnu, nodoties kopābūšanai, bet viņa raudāšana tā ir izsitusi pamatu zem kājām, ka kļūstam ļoti vērīgas uz katru sīkāko signālu, ko mazulis mums rāda, lai tikai notvertu to brīdi pirms viņš sāk raudāt, lai tikai atkal nebūtu jāpiedzīvo tas bezspēcīgais stāvoklis…
Un tāpat arī daudzbērnu mammai var būt šāds reaģēšanas stāvoklis - visu laiku ir kāds, kas kaut ko grib, bieži vien vairāki reizē, ka gribas ātri noreaģēt, lai tikai būtu miers. Nervu sistēma jau ir tā pārslogota, ka jau katrs troksnītis rada zināmu aizkaitinājumu, ka koncentrēšanās spējas ir stirpi nokritušās un arī tik gara raksta kā šis izlasīšana rada zināmas grūtības. Pat aizmigt ir grūti, kad ir izdevība pagulēt… un arī, kad cenšamies atpūsties, turpinām būt “reģēšanas stāvoklī”. Jūtamies vainīgas, ka atpūšamies, līdz ar to nemaz pa īstam neatpūšamies! Jūtoties vainīgai par atpūšanos vai domājot atpūtas laikā, kas vēl jāizdara, nav iespējams atpūsties, nav iespējams atslābt - atpūta patiesībā pat nav notikusi!
Dažreiz tas mēdz aiziet vēl tālāk (esmu to piedzīvojusi), ka, lai pasargātu savu nervu sistēmu, cilvēks it kā aizslēdzas ciet - visu dzird, visu redz, bet dara pilnīgi bez emocijām, neļauj, piemēram, bērna raudām sevi satraukt, bet tai pat laikā neļauj sev arī patiesi sadzirdēt bērnu un to, ko viņš mums grib pastāstīt caur savu uzvedību. Bērnus tas “padara trakus” - mamma ir, bet viņu nevar aizsniegt, viņi kļūst vēl skaļāki, uzstājīgāki, cenšas “atmodināt” mammu, lai viss ir tā kā agrāk, lai mamma reaģē. Līdzīgi kā šajā eksperimentā - Still Face Experiment:
Ja jūti, ka šobrīd esi vienā no šiem stāvokļiem, tad pati, pati pirmā palīdzība sev ir SAJUST SEVI.
Izej cauri šiem punktiem, neko nemainot ne elpā, ne stājā, tikai piefiksējot.
ELPA Kāda tā ir? Sekla, dziļa, vienmērīga? Vai es aizturu elpu? Vai elpoju brīvi un viegli?
ĶERMENIS Ko es jūtu? Vai ir kaut kur ir saspringums, smagums, vieglums, atslābums? Kāda ir mana stāja? Ko jūt manas pēdas/plaukstas/galva? Kuri ir mana ķermeņa saskares punkti ar atbalsta virsmu (grīdu, gultu).
EMOCIJAS Kā es jūtos? Varbūt es nezinu, kā es jūtos…
DOMAS Par ko es domāju?
Tad, kad ir tik daudz informācijas par sevi, tad ar to var kaut ko iesākt un parūpēties par sevi - varbūt ir kaut kas jādara ar skumjām, varbūt jācenšas atslābināties vai vienkārši sajutu, ka man vajag padzerties.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
