"Es visu daru kā pēc grāmatas, bet viņš tāpat raud."

“Es visu jau daru, kā grāmatā/ kā tu raksti / kā psihologījas žurnālā, bet viņš tāpat raud.”

Neviens mūsdienīgs audzināšanas ieteikums nav domāts tam, lai bērnu maģiski apklusinātu, tiklīdz viņš ir sācis raudāt.

Šie ieteikumi ir domāti attiecību stiprināšanai, emocionālajai saiknei, bērna pieņemšanai. Ja ļoti gribas, lai pēc “pareizo” soļu veikšanas un konkrētu frāžu pateikšanas bērns apklust, tad tomēr motivācija nav īstā. Jā, ir nogurdinoši klausīties, kā bērns raud, jā, ir ļoti viegli izdegt mammas vai tēta lomā, kad raudāšanu kļūst vēl grūtāk izturēt. Un, jā, metodes, kur mēs atstājam bērnu vienu raudam (un līdzīgas) darbojas, jo tas, ko bērns iemācās - uz manām raudām neatbild, tāpēc nav jēgas raudāt un saukt… manas jūtas nav nozīmīgas, tās tiek noliegtas (“tev nekas nenotika”, “viss ir kārtībā”)… Tas gan nozīmē arī to, ka bērns turpmāk nevēlēsies dalīties ar jums savās emocijās. Tāpēc ilgtermiņā noteikti daudz nozīmīgāk ir nevis tas, cik drīz bērns pārstāj raudāt pēc kādas metodes pielietošanas, bet gan, cik ļoti pieņemts viņš jūtas ar visām savām emocijām.

 

▫️Mēs ļoti palīdzam, ja PAŠI SAGLABĀJAM MIERU - esam kā zibens novedēji, caur kuru iziet šīs emocijas, bet nepaņemam tās sev, palīdzam tās novadīt.

 

▫️DODAM LAIKU  - gan konkrētajā mirklī, gan arī ilgtermiņā - atceramies, ka laiks ir jādod arī smadzeņu nobriešanai, jo emociju kontrole ir atkarīga no brieduma pakāpes, smadzenes attīstās ilgi (es runāju par vismaz 20, nevis 2 gadiem). Negaidām no bērna tādu briedumu, kāds viņa vecumā nav iespējams.

 

▫️ATĻAUJAM JUST EMOCIJAS - visādas - priecīgas, skumjas, bēdīgas, dusmīgas. Ļaut bērnam raudāt un klausīties tajā, kā viņš raud, būt ar viņu šajās emocijās nav viegli. Tas var mūs neapzināti atmest atpakaļ laikā, kad mēs paši raudājām, bet netikām saprasti, netikām mierināti.

 

Tas, ka bērns nenāk pie mums ar neērtajām emocijām un vairs neraud, nenozīmē, ka kāda īpaša ātrās nomierināšanas tehnika ir nostrādājusi. Bērns vēl aizvien turpina just visas šīs emocijas, viņš vienkārši izvēlas pie mums vairs ar tām nenākt, jo nejūtas gana droši vai nejūtas pietiekami saprasts, lai dalītos tajās ar mums.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē