Kad studēju logopēdiju un speciālo pedagoģiju, viens no studiju kursiem man bija psiholingvistika. Šajā kursā eksāmena darbu rakstīju par bilingvismu, jo tā man pašai ir aktuāla tēma - esmu izaugusi bilingvālā ģimenē. Mani vecāki, nezinot pētījumus, izvēlējās ļoti veiksmīgu pieeju. Mamma runāja tikai krieviski, tētis tikai latviski. Ar ko tas ir labi? Ar to, ka bērns dzird pareizu valodu, bez akcenta, ar daudzām niansēm. Lai arī, cik labi mēs prastu kādu svešvalodu, niansēti mēs zinām tikai savu dzimto valodu. Ja vecāks ar bērnu nerunā savā dzimtajā valodā, bet, it kā labāk gribot, māca kādu “svarīgāku” valodu (piemēram, populārāko vai mītnes zemes valodu), tad bērns tiek gan pie mazāk bagātas vecāku valodas, gan pie nabadzīgākas valodas, ko viņam cenšas iemācīt.
Ja cilvēks labi pārzina dzimtās valodas nianses, tad arī svešvalodu būs vieglāk mācīties. Kā jūs domājat, kāpēc mums vispār latviešu valodas gramatika jāmācās? Kāpēc mums ir jāzina locījumi un deklinācijas, dzimtes, ja ikdienā mēs automātiski lietojam pareizus locījumus, skaitli… Turklāt jau pat trīsgadīgs bērns prot saskaņot dzimti, skaitli, locījumu un laiku, kā arī veidos pareizu vārdu secību. Nesaka: “iela skriet pāri kaķis melna,” bet gan “melns kaķis skrien pāri ielai”. Gramatika jāzina, lai varētu veiksmīgāk apgūt svešvalodas (ne tikai, protams).
Interesanti ir tas, ka ir lietas bilingvismā (un arī vairāk kā 2 valodu apguvē), ko apstiprina gan Montesori pedagoģija, gan neirobiologu pētījumi - valodu pilnībā bez akcenta apgūt (uzsūkt!) ar visām valodas niansēm var tikai līdz sešu gadu vecumam. Arī pēc tam ir iespējams ļoti labā līmenī iemācīties jaunu valodu, taču tas nebūs tik dabiski un bez piepūles. Mazs bērns valodu it kā uzsūc, turklāt neatkarīgi no tā, cik sarežģīta tā ir. Man patīk Marijas Montesori salīdzinājums ar gleznotāju un fotoaparātu - fotoaparātam ir vienalga, cik sarežģīta bilde jāuzņem, tas to izdarīs bez piepūles un ar vissmalkāko precizitāti (bērna prāts pirmo 6 gadu laikā), bet gleznotājam nianses attēlot prasīs ilgāku laiku, kā arī nekad neizdosies absolūti tāds pats attēls.
Un vēl bērniem ir vienaldzīgs valodas sarežģītības līmenis - kā latviešu valodu ar visiem tās likumiem, tā krievu, angļu, franču… Senākos laikos pa ielām skraidīja mazi bērni, kas perfekti pārvaldīja sanskritu vai latīņu valodu - šīs izmirušās valodas, kuras šobrīd pieaugušie cilvēki apgūst gadiem un nekad līdz galam nemaz nepārvalda.
Tālāk mīti un patiesība par bilingvismu
Bilingvāli bērni sāk runāt vēlāk nekā monolingvāli vienaudži
Šis mīts bija populārs pagājušā gadsmita pirmajā pusē, bet nav neviena pētījuma, kas to apstiprinātu. Ģimenes, kurās tas apstiprinās, parasti ir kāda cita rakstura problēmas, un pie šādām problēmām arī monolingvālās ģimenēs bērni sāk runāt vēlāk nekā vienaudži.
(Myth about Bilingualism. Bilingual Families Webpage, 2016)
Bērni bilingvālās ģimenēs divas valodas apgūst tikpat ilgā laikā un izmantojot tos pašus mehānismus kā monolingvāli bērni
(Grosjean F., 2016)
Bērnam sākumā kārtīgi jāapgūst viena valoda un tad var sākt mācīt otru
Arī šim mītam nav zinātniska apstiprinājuma. Bērns, kas divas valodas apgūst mīlošā, drošā, atbalstošā vidē, apgūst abas valodas vienlaicīgi vienlīdz labi.
(Myth about Bilingualism. Bilingual Families Webpage, 2016)
Agrīnā bērnībā viena, divas vai pat trīs valodas tiek apgūtas pēc viena un tā paša modeļa. Smadzenēs valodai paredzētās “nišas” (N. Čomskis - “dziļās struktūras”) vienlaicīgi aizpildās ar abu valodu materiālu (gramatiskās struktūras, jēdzienu bāze). Nav pamata uzskatīt, ka bērns tiek pārslogots vai tiek kavēta bērna intelektuālā attīstība, jo mēs izmantojam tikai mazu daļu no smadzeņu kapacitātes.
(Druviete I., Kalnbērziņa V. )
Ja bērns aug ģimenē, kur katram vecākam ir sava dominējošā valoda, tad stingri jāievēro princips “viens cilvēks - viena valoda”
Tas bērnam palīdz, bet taipat laikā tas nav obligāts nosacījums. Ja vecāki jūt, ka vienas valodas prasmes sāk atpalikt, tad kādu brīdi abi vecāki var palīdzēt nostiprināt šo valodu.
Ja vecāki viens otra valodu zina vāji un sazinās trešajā valodā, tad trešās valodas prasme attīstītās tikai tad, ja arī bērns tiek iesaistīts sarunās šajā trešajā valodā.
(Druviete I., Kalnbērziņa V. )
Divvalodība var atstāt negatīvu iespaidu uz bērna kognitīvajām spējām, atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz mācībām
Mīts saistīts ar to, ka agrākie pētījumi šajā jomā veikti, testējot bērnus tikai vienā valodā. Pārbaudot bērna kognitīvās spējas, pētījumu rezultāti ir daudz precīzāki, ja bērni tiek testēti visās bērna lietotajās valodās. (Coombe Ch., Gitsaki Ch., 2016)
Cilvēkiem ar vairākām neatkarīgām valodu sistēmām ir labākas metalingvistiskās (spēja izprast un apzināties valodas dabu un funkcijas) un kognitīvās spējas, kā arī labāka smadzeņu darbība vecumdienās. (Druviete I., Kalnbērziņa V. )
Bilingvāliem bērniem biežāk sastopamas valodas apguves grūtības
Valodas apguves grūtības ir saistītas ar kādu valodas traucējumu, nevis bilingvālisma dēļ. (Tūbele, 2006)
Lingvistiskās atpalicības cēloņi ir vai nu medicīniski, vai sociālekonomiski. (Druviete I., Kalnbērziņa V. )
Bērnam ir par vēlu mācīt otru valodu pēc X vecuma sasniegšanas
Valodas apguve vieglāk noris agrīnā vecumā. Ir neirobiloģisks iemesls, kāpēc tikai agrīnā vecumposmā apgūto valodu iespējams apgūt ar tai raksturīgo akcentu. Bet cilvēki jebkurā vecumā spēj apgūt jaunu valodu ļoti labā līmenī. (Myth about Bilingualism. Bilingual Families Webpage, 2016)
Turklāt, otras valodas apguve pozitīvi ietekmē pirmās valodas prasmes attīstību. Apzināti vai neapzināti salīdzinot valodas, tiek aktivizēta pirmās valodas pilnveide, lingvistisko procesu izpratne.
Tā kā pamatiemaņas valodas apguvē ir kopīgas (saistītas ar lingvistisko universāliju konceptu), tad vienā valodā apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas iespējams pārnest uz otru. (Druviete I., Kalnbērziņa V. )
Bilingvāliem bērniem vienmēr būs identitātes problēmas
"Aptaujātie pieaugušie cilvēki, kas kopš bērnības ir bilingvāli to vispār neuztver kā problēmu. Ja viņi labi jūtas abās vidēs, tad viņi jūtas piederīgi abām. Savukārt, ja abas vides ir “karojošas savā starpā”, tad viņiem diemžēl rodas problēmas ar piederības izjūtu, bet tas ir politisks iemesls, nevis bilingvālisma.” (Myth about Bilingualism. Bilingual Families Webpage, 2016)
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
