Vai ar mūsu pārliecību vien pietiks, lai nebūtu histēriju? Vai tad, ja darīsim visu “pēc grāmatas” mums būs ideāli paklausīgie bērni? Vai ir kādas frāzes, kas kā brīnumlīdzeklis iedarbosies uz visiem bērniem un viņi aizskries smuki spēlēties?
Nē. Nav brīnumrecepšu, nav brīnumvārdu, kas vienmēr iedarbojas. Un tam arī nebūtu jābūt mērķim. Protams, ka mūsu sajūta pašiem par sevi kā vecākiem būtu daudz labāka, ja visu izdarot “pareizi” bērni vienmēr aizskrietu priecīgi spēlēties. Taču tā ne vienmēr notiek. Patiesībā tā notiek reti. Tas nekas, jo mēs varam būt atbildīgi tikai par savu rīcību, par savām emocijām, kā uztveram situācijas - novadīt tās mierīgā ceļā, nesākot kliegt, runāt, pieņemt, veidot attiecības ar bērnu, bet mēs nevar būt atbildīgi par to, ko viņi jūt tajā mirklī un kā viņi reaģē uz mūsu teikto un darīto. Un tieši tajā mirklī, kad viņi neaizskrien laimīgi, bet reaģē vētraini, bet mēs tik un tā pieņemam bērnu, pieņemam viņa emocijas, ļaujam tām būt, mēs rādām ar savu attieksmi šo patieso saikni mūsu starpā, un mēs rādām, ka nebaidāmies no šīs vētras, ka mēs esam tie stabilie pieaugušie, kas spēj parūpēties un būt klātesoši arī tad, kad bērns neuzvedas “perfekti”. Bet, lai spētu būt tie mierīgie un savaldīgie vecāki, ir jāspēj parūpēties par sevi, saredzēt sevi, paņemt sev pauzes. Tas ir tik ļoti, ļoti svarīgi. Vecāki, parūpējieties par sevi. Kā Tu rūpējies par sevi? Man tās ir pastaigas, mūzikas klausīšanās, ķermeņa ieziešana ar smaržīgu krēmu.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
