Vai ir kādas frāzes, kas kā brīnumlīdzeklis iedarbosies uz visiem bērniem un viņi aizskries smuki spēlēties? Vai ar mūsu pārliecību vien pietiks, lai nebūtu histēriju? Vai tad, ja darīsim visu “pēc grāmatas” mums būs ideāli paklausīgie bērni?
Nē. Nav brīnumrecepšu, nav brīnumvārdu, kas vienmēr iedarbojas. Un tam arī nebūtu jābūt mērķim. Protams, ka mūsu sajūta pašiem par sevi kā vecākiem būtu daudz labāka, ja visu izdarot “pareizi” bērni vienmēr aizskrietu priecīgi spēlēties. Taču tā ne vienmēr notiek. Patiesībā tā notiek reti. Tas nekas, jo mēs varam būt atbildīgi tikai par savu rīcību, par savām emocijām, kā uztveram situācijas - novadīt tās mierīgā ceļā, nesākot kliegt, runāt, pieņemt, veidot attiecības ar bērnu, bet mēs nevar būt atbildīgi par to, ko viņi jūt tajā mirklī un kā viņi reaģē uz mūsu teikto un darīto. Un tieši tajā mirklī, kad viņi neaizskrien laimīgi, bet reaģē vētraini, bet mēs tik un tā pieņemam bērnu, pieņemam viņa emocijas, ļaujam tām būt, mēs rādām ar savu attieksmi šo patieso saikni mūsu starpā, un mēs rādām, ka nebaidāmies no šīs vētras, ka mēs esam tie stabilie pieaugušie, kas spēj parūpēties un būt klātesoši arī tad, kad bērns neuzvedas “perfekti”.
Iesaku izlasīt rakstu Arī bērns drīkst dusmoties.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
