Pirmais solis ceļā uz mierpilnu audzināšanu
Kā lai nebaras? Kā lai saglabā vēsu prātu? Kā lai kļūstam pacietīgāki un pieņemošāki vecāki? Ceļš uz to sākas ar vienu soli.
Kā lai nebaras? Kā lai saglabā vēsu prātu? Kā lai kļūstam pacietīgāki un pieņemošāki vecāki? Ceļš uz to sākas ar vienu soli.
Kad bērns nokrīt, nesaki viņam: "Bet cik tev var teikt, ka jāskatās, kur skrien!” vai “Es taču tev teicu, ka nevar sēdēt uz dīvāna malas!” Kad saplīst vāze, nepārmet: “Ko tu vispār līdi pie tās vāzes?” Un, kad izlīst tēja, nesaki: “Nu, bet, protams! Tā kā bez rokām!”
Šis notikums pats par sevi jau tāpat ir kā sods, par kuru bērns jūtas slikti.