Kad bērns mācās staigāt un neskaitāmas reizes krīt, bet nenogurstoši ceļas kājās un atkal un atkal mēģina, mēs šajā mirklī nesakām, ka “tas droši vien nav domāts tev, tev īsti neizdodas, mēģināsim labāk kaut ko citu”. Mēs ļaujam bērnam vingrināties, jo zinām, ka viņam izdodies. Kāpēc citās jomās mēs citreiz bērnu (un dažkārt arī sevi!!!) norakstām jau pie pirmajiem mēģinājumiem? Turklāt bērniem jāļauj piedzīvot šīs vilšanās, tas ir nozīmīgi viņu attīstībai.
Lasīt tālāk
Lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt.
Lasīt tālāk
Divgadnieki ir viena no visnesaprastākajām cilvēku grupām. Vecāki meklē taktikas, kā tikt galā, sodīt vai nesodīt, kā iemācīt pareizi uzvesties... Bet patiesībā ar viņiem viss ir kārtībā un nav jāmeklē nekādi superrisinājumi “it kā” problēmām.
Lasīt tālāk
Katra bērna dzīvē gadās notikumi, kas viņam ir ļoti satraucoši, un šādos brīžos mēs nedrīkstam bērnu pārorientēt ar tekstiem:”Paskaties, kāds kastanis,” vai “še, te būs konča,” jo bērns paliks neizpratnē par to, kas tagad notika un kapēc. Tās būs vienas vienīgas satraucošas emocijas, kas kādreiz var uzpeldēt augšā ar no mūsu skata punkta raugoties īpatnēju uzvedību, niķīgumu, bailēm.
Lasīt tālāk
Absorbējošais prāts ir unikāla bērna spēja, kas saglabājas līdz 6 gadu vecumam. Spēja, ar kuras palīdzību bērns mācās it visu, vienkārši esot savā vidē. Viņš uzsūc kā sūklītis visu, kas ir un kā notiek viņa apkārtnē.
Kāda tam nozīme valodas attīstībā?
Lasīt tālāk
Kā pārrunāt ar bērnu dienas gaitas, lai mēs no viņiem dzirdētu ko vairāk par "normāli" un "labi"? Iedrošinošo frāžu un atvērto jautājumu piemēri.
Lasīt tālāk
