Cieņpilna audzināšana / runāt ar bērnu

Bērni dzīvo NĒ un NEDRĪKST pasaulē

Bērni dzīvo NĒ un NEDRĪKST pasaulē

Bērni dzīvo “nē” pasaulē, tāpēc būtu tik labi, ja vismaz mājas bērniem būtu “jā” vieta. Mājām ir jābūt tādai vietai, kur visu, ko bērns var aizsniegt, to arī drīkst. Tā, lai aizliegumu būtu krietni mazāk nekā atļauto lietu/vietu. Skatieties, kuros brīžos sakiet bērnam “nē” un padomājiet, kā to novērst. 

Lasīt tālāk
Skaidri noteikumi

Skaidri noteikumi

Iztikt vispār bez lielākām vai mazākām krīzēm, nepaklausībām, scēnām NAV IESPĒJAMS (lai arī ko mums kādreiz stāstītu vecāki, kuriem bērni jau ir pieauguši), bet ir dažas lietas, ko mēs tomēr varam ievērot, lai sadarbība ar bērnu būtu maksimāli harmoniska. 
Lasīt tālāk
Tikt sadzirdētam un ieraudzītam, nevis aizsūtītam prom, lai nomierinos

Tikt sadzirdētam un ieraudzītam, nevis aizsūtītam prom, lai nomierinos

Ja bērns skaļi kliedz, izrāda dusmas un sauc par sliktāko mammu/tēti pasaulē vai grib sist un sit, tad tas ir izmisīgs sauciens pēc uzmanības. Viņš grib, lai viņu pamana, saredz un sadzird, lai saprot, ka jūtas sāpināts, nevis aizsūta uz otru istabu nomierināties.
Lasīt tālāk
Arī bērns drīkst dusmoties

Arī bērns drīkst dusmoties

Kad bērnam kaut kas neizdodas un viņš sāk raudāt, kliegt vai aizmet kaut ko pa gaisu, es vienmēr atceros, ka BĒRNS DRĪKST DUSMOTIES. Arī pieaugušie drīkst dusmoties, ja kaut kas nesanāk. Visas emocijas ir normālas, visas emocijas drīkst just, un mums nav par katru cenu jāapklusina bērns vai jāsaka “tas nekas, tā gadās, tur nav, ko dusmoties”.
Lasīt tālāk
Malacis!

Malacis!

Vai bērns kļūst par malaci tad, kad sakārtojis savu istabu, un par lempi, kad apgāž sulas glāzi vai pagrūž brāli?

Nē, bērns ir vērtība pats par sevi, nevis viņa darbīgas nosaka to, vai viņš ir labs vai slikts.

Lasīt tālāk
Cik daudz negatīvisma nākas dzirdēt bērnam?

Cik daudz negatīvisma nākas dzirdēt bērnam?

70% no valodas, ko dzird bērns līdz 5 gadu vecumam savā virzienā, ir ar negatīvu nokrāsu. Negatīvā veidā formulētie teikumi un vārdi parasti ir pirmais, kas mums nāk prātā, jo tos mēs varam ātri pielietot - nav īpaši daudz jāpiedomā, lai pateiktu “Nelēkā pa gultu!”
Lasīt tālāk
Bērns man ir kā pielipis!

Bērns man ir kā pielipis!

Man pēdējā laikā jaunākais bērns ir burtiski ieķēries svārkos, rokās, kājās, raud, ja aizeju tālāk par metru… vai uz tualeti. Jums arī tā ir? Ieskatīsimies, kāpēc tā var būt un ko darīt. 
Lasīt tālāk
"Viņš mums vienkārši tāds kautrīgs."

"Viņš mums vienkārši tāds kautrīgs."

Ar tādu tekstu ir ļoti viegli bērnam uzlikt zīmogu- viņš jau mums tāds ir. Kāds introvertāks bērns aiz šīs zīmoga var sākt slēpties un pat var nemēģināt iejusties. Kā varam palīdzēt kādam introvertākam, jūtīgākam bērnam? 
Lasīt tālāk
Sāpīgi dzirdēt

Sāpīgi dzirdēt

Līdz kāzām sadzīs! Paraudi, paraudi - mazāk čurāsi! Tāpēc, ka beidzas ar "c"! Paņem acis rokās! Tāpēc, ka es tā teicu! Gribēt nav kaitīgi. Nekas jau nenotika! Izaugsi - sapratīsi. Kā zilonis trauku veikalā.
Lasīt tālāk
Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Kad bērns  nokrīt, nesaki viņam: "Bet cik tev var teikt, ka jāskatās, kur skrien!” vai “Es taču tev teicu, ka nevar sēdēt uz dīvāna malas!” Kad saplīst vāze, nepārmet: “Ko tu vispār līdi pie tās vāzes?” Un, kad izlīst tēja, nesaki: “Nu, bet, protams! Tā kā bez rokām!”

Šis notikums pats par sevi jau tāpat ir kā sods, par kuru bērns jūtas slikti.

Lasīt tālāk
Atvainoties bērnam

Atvainoties bērnam

Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis?
Lasīt tālāk
Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Vienu un to pašu teikumu bērnam mēs varam pateikt ļoti dažādi - maigā tonī, dusmīgi un aktīvi žestikulējot, sažmiegtiem zobiem vai rotaļīgi. Katru reizi tas iedos pilnīgi citu noskaņu komunikācijā.
Lasīt tālāk
44 rezultāti