Cieņpilna audzināšana / emocijas

Arī bērns drīkst dusmoties

Arī bērns drīkst dusmoties

Kad bērnam kaut kas neizdodas un viņš sāk raudāt, kliegt vai aizmet kaut ko pa gaisu, es vienmēr atceros, ka BĒRNS DRĪKST DUSMOTIES. Arī pieaugušie drīkst dusmoties, ja kaut kas nesanāk. Visas emocijas ir normālas, visas emocijas drīkst just, un mums nav par katru cenu jāapklusina bērns vai jāsaka “tas nekas, tā gadās, tur nav, ko dusmoties”.
Lasīt tālāk
Bērns man ir kā pielipis!

Bērns man ir kā pielipis!

Man pēdējā laikā jaunākais bērns ir burtiski ieķēries svārkos, rokās, kājās, raud, ja aizeju tālāk par metru… vai uz tualeti. Jums arī tā ir? Ieskatīsimies, kāpēc tā var būt un ko darīt. 
Lasīt tālāk
Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Kad bērns  nokrīt, nesaki viņam: "Bet cik tev var teikt, ka jāskatās, kur skrien!” vai “Es taču tev teicu, ka nevar sēdēt uz dīvāna malas!” Kad saplīst vāze, nepārmet: “Ko tu vispār līdi pie tās vāzes?” Un, kad izlīst tēja, nesaki: “Nu, bet, protams! Tā kā bez rokām!”

Šis notikums pats par sevi jau tāpat ir kā sods, par kuru bērns jūtas slikti.

Lasīt tālāk
Atvainoties bērnam

Atvainoties bērnam

Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis?
Lasīt tālāk
Vajadzība vai iegriba?

Vajadzība vai iegriba?

Šķiet, ka atbilde jau ir pašā jautājumā. Vajadzību apmierināšana ir tad, kad dodam bērnam to, kas viņam IR vajadzīgs un nepieciešams. Ja zīdainis raud, viņa vajadzība ir tikt paņemtam rokās, mierinātam, mīļotam - tā nav ne izdabāšana, ne izlaišana, lai arī ko mums kādreiz kāds vēlas iestāstīt.
Lasīt tālāk
Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Vienu un to pašu teikumu bērnam mēs varam pateikt ļoti dažādi - maigā tonī, dusmīgi un aktīvi žestikulējot, sažmiegtiem zobiem vai rotaļīgi. Katru reizi tas iedos pilnīgi citu noskaņu komunikācijā.
Lasīt tālāk
Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kas ir pirmais, kas nāk prātā, ja dzirdi: “Nelēkā pa gultu!”? Protams, acu priekšā redzam bērnu, kas lēkā pa gultu. Kā pateikt tā, lai bērns sadzird to, ko viņam cenšamies pateikt?
Dažkārt dzirdu vecākus sakām kaut ko, kas bērnam vispār nebūtu ienācis prātā, ja vecāks to nebūtu pateicis. Piemēram- “Dakteris tev neko sāpīgu nedarīs!” Pirms tam bērnam pat domas nebija, ka dakteris darīs sāpīgi. Tagad viņam IR šī doma. 

Lasīt tālāk
"Viņš vienkārši grib pievērst sev uzmanību"

"Viņš vienkārši grib pievērst sev uzmanību"

Esiet pamanījuši, ka šis teikums parasti ir ar negatīvu pieskaņu un visbiežāk pēc šīs ļoti patiesās frāzes, uzmanība tiek nevis dota, bet tieši pretēji - bērns tiek vēl vairāk ignorēts, jo “viņš vienkārši grib sev pievērst uzmanību”. Šis teikums dažkārt pat tiek papildināts ar “neņem vērā”. Vai nav absurdi?

Lasīt tālāk
Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Ja man grūtā situācijā kāds pateiktu “tu vienkārši esi piekususi” vai “tas taču ir sīkums”, es vai nu uzsprāgtu, vai nu nedalītos savās emocijās ar šo cilvēku nemaz. Tieši tāpat, ja sakām “nē” bērna emocijām, tad viņš jūtas nesadzirdēts un nerespektēts.

Lasīt tālāk
Lielās emocijas

Lielās emocijas

Lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt. 
Lasīt tālāk
Satraucoši notikumi

Satraucoši notikumi

Katra bērna dzīvē gadās notikumi, kas viņam ir ļoti satraucoši, un šādos brīžos mēs nedrīkstam bērnu pārorientēt ar tekstiem:”Paskaties, kāds kastanis,” vai “še, te būs konča,” jo bērns paliks neizpratnē par to, kas tagad notika un kapēc. Tās būs vienas vienīgas satraucošas emocijas, kas kādreiz var uzpeldēt augšā ar no mūsu skata punkta raugoties īpatnēju uzvedību, niķīgumu, bailēm.
Lasīt tālāk
35 rezultāti