Cik daudz ir par daudz? Kur ir balanss, lai bērnam nav viss brīvais laiks aizpildīts ar ekrāniem, bet tai pat laikā nav pārslogots ar ārpusmājas aktivitātēm?
Lasīt tālāk
Ir gadījumi, kad var maksāt, taču bīstamība ir tajā, ka arī par ikdienišķām lietām bērns var sākt jautāt: "Kas man par to būs?"
Lasīt tālāk
Kā jau mazam bērnam var mācīt novilkt savas robežas bez fiziska spēka pielietošanas.
Lasīt tālāk
Nebiedē bērnu ar bubuli, zobgrauzi, dusmīgo policistu vai ārstu ar lielo šprici.
Lasīt tālāk
Bet vai bērnam vispār ir pietiekams laiks, lai paspētu iedziļināties, koncentrēties, laiks savai domai un idejai?
Lasīt tālāk
Katrs bērna mirklis nav jāaizpilda ar attīstošām spēlēm vai izglītojošām grāmatām. Nav obligāti jādodas uz nometni. Vasara drīkst būt arī lēna un vienkārša.
Lasīt tālāk
"Viss kārtībā! Nekas nenotika! Te nav, par ko raudāt!"
Lasīt tālāk
Vainas sajūta daudz spēcīgāka ir cilvēkos, kuri bērnībā paši tikuši kaunināti, vainoti par kaut ko. Tātad šobrīd, audzinot veselīgāku paaudzi (cerams!), ir lietas, ar kurām mums būtu jāuzmanās, kad komunicējam ar saviem bērniem, lai nenodotu tālāk šo pieredzi.
Lasīt tālāk
Ir tikai ļoti, ļoti mazs procents vecāku, kas nekad ne par ko audzināšanas darbā nejūtas vainīgi. Liela daļa tomēr ik pa laikam par kaut ko tā jūtas... Ne tā baroju, par maz veltu laiku vecākajam bērnam, nepierakstīju laicīgi pie zobārsta, nevarēju nopirkt tādu dāvanu, tik daudz nedarbojos ar bērnu kā draudzene... Ko darīt, kad vainas sajūta ir piezagusies?
Lasīt tālāk
Vainas sajūta var kalpot kā mūsu iekšējais kompass un dažkārt tā var būt arī laba. Kā???!
Lasīt tālāk
