Cieņpilna audzināšana

Skaidri noteikumi

Skaidri noteikumi

Iztikt vispār bez lielākām vai mazākām krīzēm, nepaklausībām, scēnām NAV IESPĒJAMS (lai arī ko mums kādreiz stāstītu vecāki, kuriem bērni jau ir pieauguši), bet ir dažas lietas, ko mēs tomēr varam ievērot, lai sadarbība ar bērnu būtu maksimāli harmoniska. 
Lasīt tālāk
Kā dot pozitīvo uzmanību?

Kā dot pozitīvo uzmanību?

Pozitīvās uzmanības došanas piemēri.
Lasīt tālāk
Tikt sadzirdētam un ieraudzītam, nevis aizsūtītam prom, lai nomierinos

Tikt sadzirdētam un ieraudzītam, nevis aizsūtītam prom, lai nomierinos

Ja bērns skaļi kliedz, izrāda dusmas un sauc par sliktāko mammu/tēti pasaulē vai grib sist un sit, tad tas ir izmisīgs sauciens pēc uzmanības. Viņš grib, lai viņu pamana, saredz un sadzird, lai saprot, ka jūtas sāpināts, nevis aizsūta uz otru istabu nomierināties.
Lasīt tālāk
Nospraust robežas?

Nospraust robežas?

Pirms mēs ķeramies pie bērna disciplinēšanas, mums ir jāatcerās par tīri fizioloģiskajiem priekšnoteikumiem  - par smadzeņu attīstību. Mēs no divgadnieka disciplīnas jautājumos nevaram prasīt tieši to pašu, ko no piecgadnieka - kur nu no vēl mazāka bērniņa.
Lasīt tālāk
Arī bērns drīkst dusmoties

Arī bērns drīkst dusmoties

Kad bērnam kaut kas neizdodas un viņš sāk raudāt, kliegt vai aizmet kaut ko pa gaisu, es vienmēr atceros, ka BĒRNS DRĪKST DUSMOTIES. Arī pieaugušie drīkst dusmoties, ja kaut kas nesanāk. Visas emocijas ir normālas, visas emocijas drīkst just, un mums nav par katru cenu jāapklusina bērns vai jāsaka “tas nekas, tā gadās, tur nav, ko dusmoties”.
Lasīt tālāk
Nereālas ekspektācijas attiecībā uz sevi vecāku lomā

Nereālas ekspektācijas attiecībā uz sevi vecāku lomā

Mums visiem tā ir - gan labās, gan sliktās dienas kā vecākiem. Nevajag būt superperfektiem vecākiem, jo tas pēc tam mūsu bērniem liek pret sevi izvirzīt nereālistiskas ekspektācijas, kad paši kļūs par vecākiem “jo mana mamma/tētis visu vienmēr varēja”. 
Lasīt tālāk
Ir svarīgi, KĀ tu pieskaries bērnam

Ir svarīgi, KĀ tu pieskaries bērnam

Uzlieciet sev kājas, rokas vai pieres plaukstu un paturiet to mirlīti. Tagad noņemiet. Vai aizvien jūtat šo pieskārienu arī pēc plaukstas noņemšanas?

Ar pieskārienu mēs spējam nodot informāciju, iedod drošību vai tieši otrādāk- iedot nedrošību vai stresu. Šo informāciju bērni sevī saglabā vēl kādu laiku... Ja viena un tā pati informācija (laba vai slikta) tiek nodota regulāri, tā saglabājas bērnā ilgstoši.

Lasīt tālāk
Kāpēc bērni melo?

Kāpēc bērni melo?

Dažādu iemeslu apkopojums, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc bērni mēdz melot.
Lasīt tālāk
Negrib uzvesties labi

Negrib uzvesties labi

Ja dažreiz bērns spēj uzvesties “kārtīgi”, tas nenozīmē, ka viņš vienmēr visos apstākļos tā spēs uzvesties, jo viņu var ietekmēt sāpes, izsalkums, nogurums, neizgulēšanās un daudzi citi apstākļi. Bērni uzvedas adekvāti! 
Lasīt tālāk
Kāpēc ir svarīgi staigāt pa apmalēm?

Kāpēc ir svarīgi staigāt pa apmalēm?

Tāpat kā redze, dzirde, oža, tauste, garša -  mums ir arī proprioceptīvā sistēma, kas mūs informē par ķermeņa stāvokli telpā. Bērnu izteiktā vēlme noteiktā attīstības posmā staigāt pa ietves malām, plaisām, bruģakmens savienojuma vietām ir viņa iekšējā nepieciešamība koordinēt kustību un iegūt kustību kontroli.
Lasīt tālāk
Malacis!

Malacis!

Vai bērns kļūst par malaci tad, kad sakārtojis savu istabu, un par lempi, kad apgāž sulas glāzi vai pagrūž brāli?

Nē, bērns ir vērtība pats par sevi, nevis viņa darbīgas nosaka to, vai viņš ir labs vai slikts.

Lasīt tālāk
Mūžīgais eksāmens...

Mūžīgais eksāmens...

Ja bērns nezina atbildi, tad ar jautājumu “Kas tas ir?”, jūs bērnam to arī neiemācīsiet. Atprasīšana pilnīgi neko nedod. Ja bērns nezina, tad satraukumā viņš var neatcerēties vai noignorēt jautājumu, turklāt tāda atprasīšana var radīt mazvērtības sajūtu un iedzīt liekā stresā. Savukārt, ja bērns zina, bet ir apnicis šis jautājums vai vienkārši nevēlas atbildēt, viņš var muļķoties un atbildēt kaut ko pilnīgi pretēju. Jēgas nekādas.
Lasīt tālāk
76 rezultāti