No vienas puses mēs visi esam dzimuši ar instinktu meklēt palīdzību un aizsardzību pie saviem aprūpētājiem, kad esam ievainoti vai nobijušies. Taču mirklī, kad mūsu aprūpētāji ir arī sāpju un baiļu AVOTS, tas ir ārkārtīgi mulsinoši bērna smadzenēm.
Lasīt tālāk
Neesot pāraprūpējošiem, mēs dodam brīvību gan sev, gan bērniem un spējam izbaudīt būšanu vecākiem.
Lasīt tālāk
Praktiski vienmēr, gandrīz 100% gadījumu, bērnu uzvedība ir bērniem atbilstoša! Atbilstoša vecumam, noguruma pakāpei, tas, ko bērns dara pārsvarā ir tikai normāli. Ne mēs esam slikti vecāki, ne mūsu bērns ir briesmīgs.
Lasīt tālāk
Vai bērns speciāli man par spīti neģērbjas, neiet, nedara tieši tad, kad mums IR jāiet un IR jādara?
Lasīt tālāk
Lielākoties, tieši apdāvinātie bērni tiek pamesti novārtā, jo viņi ir apķērīgi, paši tiek galā, neprasa lielu uzmanību. Bīstamība ir tajā, ka šie bērni var zaudēt motivāciju mācīties, kā arī var tikt apsmieti par savām zināšanām
Lasīt tālāk
Vai ar mūsu pārliecību vien pietiks, lai nebūtu histēriju? Vai tad, ja darīsim visu “pēc grāmatas” mums būs ideāli paklausīgie bērni? Vai ir kādas frāzes, kas kā brīnumlīdzeklis iedarbosies uz visiem bērniem un viņi aizskries smuki spēlēties?
Lasīt tālāk
Ko teikt un darīt šajos vecākiem tik mulsinošajos mirkļos.
Lasīt tālāk
Mēs bieži vien runājam kā tādas tālvadības pultis - kaut ko, kaut kur pasakām un brīnāmies, ka bērns neklausa.
Lasīt tālāk
Bērns ar roku kaut ko satver, satausa, pieskaras kaut kam, roka ziņo smadzenēm par saņemto informāciju (auksts, ciets, smags, mazs, slidens u.t.t.), smadzenes, balstoties uz šo jauniegūto informāciju, virza roku. Roka virzoties atkal iegūst jaunu informāciju un atkal ziņo smadzenēm.
Lasīt tālāk
Vai esat ar bērniem izrunājuši seksuālās drošības jautājumus?
Lasīt tālāk
Lai arī man likās, ka nāve mūsu bērniem līdz šim ir bijis diezgan svešs jēdziens, kad nācās par to runāt, sapratu, cik ļoti viņi tomēr jau ir pazīstami ar pašu konceptu - tik daudzās grāmatās, animācijas filmās, spēlēs ar to tomēr saskaras vai, vienkārši uz ielas redzot, beigtu mārīti, mušu vai putnu. Tā ir daļa arī no bērnu dzīves, pat ja mums šķiet, ka viņi par nāvi neko nezina.
Lasīt tālāk
