Līdz kāzām sadzīs! Paraudi, paraudi - mazāk čurāsi! Tāpēc, ka beidzas ar "c"! Paņem acis rokās! Tāpēc, ka es tā teicu! Gribēt nav kaitīgi. Nekas jau nenotika! Izaugsi - sapratīsi. Kā zilonis trauku veikalā.
Lasīt tālāk
Kas jādara brīdī, kad bērnu ir pārņēmušas spēcīgas emocijas? Ņem vai neņemt klēpī? Ko praksē nozīmē vārdu salikums “būt blakus”?
Lasīt tālāk
Nav iespējams konfliktus pielīdzināt nullei. Brāļi un māsas vienmēr kašķēsies, bet kas mums kā vecākiem ir jāņem vērā, lai brāļu un māsu starpā tomēr valdītu sirsnīgas attiecības?
Lasīt tālāk
Kad ne pareizās formas maizīte, ne pareizā buča, ne pareizā krūzīte vairs neglābj un viss ir slikti! Kas ir bērna patiesā vajdzība, kad izdabāt vairs nekā nav iespējams?
Lasīt tālāk
Kad bērns dodas gulēt, viņam nepieciešama tāda cilvēka sabiedrība, kuru viņš mīl. Bet persona, ko viņš mīl, domā: ”Ir jādara gals šīm muļķībām. Mēs viņu izlutināsim, ja vienmēr paliksim pie viņa, līdz viņš aizmieg.”
Lasīt tālāk
Ko lai dara, kad viens bērns jau tiek mierināts kādā situācijā un ir paņemts klēpī, bet otrs bērns ir greizsirdīgs, izrāda to visādos veidos un tūlīt un tagad arī vēlas iesēsties klēpī?
Lasīt tālāk
Es pārāk bieži redzu pieaugušos, kas atņem bērnam iespēju izdarīt pašiem. Mēs esam pārāk pakļauti saviem impulsiem- palīdzēt bērniem... pat tur, kur patiesībā mūsu palīdzība absolūti nav nepieciešama.
Lasīt tālāk
Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis?
Lasīt tālāk
Šķiet, ka atbilde jau ir pašā jautājumā. Vajadzību apmierināšana ir tad, kad dodam bērnam to, kas viņam IR vajadzīgs un nepieciešams. Ja zīdainis raud, viņa vajadzība ir tikt paņemtam rokās, mierinātam, mīļotam - tā nav ne izdabāšana, ne izlaišana, lai arī ko mums kādreiz kāds vēlas iestāstīt.
Lasīt tālāk