Cieņpilna audzināšana

Bērns nav maza izmēra pieaugušais

Bērns nav maza izmēra pieaugušais

Lai arī, cik apķērīgi mums liekas mūsu bērni, viņi nav un nevar būt vienā attīstības līmenī ar pieaugušajiem! Bērni paši un viņu smadzenes ir kā nepabeigta konstrukcija, viņi vēl attīstās.
Lasīt tālāk
Vai tiešām bērniem vienmēr jādalās ar savām mantām?

Vai tiešām bērniem vienmēr jādalās ar savām mantām?

Pieaugušie mēdz domāt, ka, liekot bērniem dalīties, bērni kļūs dāsnāki un mācīsies dalīties arī paši, taču realitātē bērniem, kuriem uzspiež dalīšanos, kļūst vēl sargājošāki. Bērni ir paaugstinātā stresā un reaģēšanas stāvoklī, ja viņiem visu laiku ir jābaidās, ka kāds atņems vai liks dalīties ar citiem.
Lasīt tālāk
Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kas ir pirmais, kas nāk prātā, ja dzirdi: “Nelēkā pa gultu!”? Protams, acu priekšā redzam bērnu, kas lēkā pa gultu. Kā pateikt tā, lai bērns sadzird to, ko viņam cenšamies pateikt?
Dažkārt dzirdu vecākus sakām kaut ko, kas bērnam vispār nebūtu ienācis prātā, ja vecāks to nebūtu pateicis. Piemēram- “Dakteris tev neko sāpīgu nedarīs!” Pirms tam bērnam pat domas nebija, ka dakteris darīs sāpīgi. Tagad viņam IR šī doma. 

Lasīt tālāk
Bērns kož!

Bērns kož!

Košana, sišana, kniebšana un grūšana parasti ir tikai fāze, kas pāries, taču, mēs varam paskatīties, vai nav kādi faktori, kas to stimulē. Kuri tie ir? 

Lasīt tālāk
Atrodi sevī spēkus ļaut bērnam kļūdīties

Atrodi sevī spēkus ļaut bērnam kļūdīties

Kļūdām ir milzīga nozīme un, ja bērns spēj izpildīt kādu darbu neaizdomājoties un pilnīgi bez kļūdām, tad viņš no tā ir izaudzis un tas pilnīgi neko nedod viņa attīstībai. Man patīk salīdzinājums ar bruģa licējiem - kamēr cilvēks nav iestrādājies, domā, kur un kā labāk likt, tikmēr viņa smadzenes ļoti tiek nodarbinātas, taču tiklīdz darbs kļūst automātisks, tas jau vairs ir tikai fizisks darbs, bez prāta attīstīšanas.

Lasīt tālāk
Bērni var palīdzēt viens otram un arī mums

Bērni var palīdzēt viens otram un arī mums

Zinājāt, ka bērni viens otram prot izskaidrot daudz saprotamāk, jo, lai arī viņi bieži nelieto īsto terminoloģiju, viņi prot paskaidrot tādiem vārdiem, lai otrs bērns saprastu? Tas ir tāpēc, ka viņi pēc attīstības līmeņa viens otram ir daudz tuvāki, nekā pieaugušie bērniem.
Lasīt tālāk
"Viņš vienkārši grib pievērst sev uzmanību"

"Viņš vienkārši grib pievērst sev uzmanību"

Esiet pamanījuši, ka šis teikums parasti ir ar negatīvu pieskaņu un visbiežāk pēc šīs ļoti patiesās frāzes, uzmanība tiek nevis dota, bet tieši pretēji - bērns tiek vēl vairāk ignorēts, jo “viņš vienkārši grib sev pievērst uzmanību”. Šis teikums dažkārt pat tiek papildināts ar “neņem vērā”. Vai nav absurdi?

Lasīt tālāk
Pauze sev

Pauze sev

Neviens no malas, visticamāk, nepateiks: “Aizej, tagad uz kādu pusstundu atpūsties,” šī vajadzība ir jāizsaka pašiem. Citreiz šķiet, ka bez manis taču nevarēs vai kā viņi tiks galā, bet ticiet - tiks! Un, ja arī drusku netiks, jūs toties atgriezīsieties pēc pauzes spējīgāki un enerģiskāki.
Lasīt tālāk
Nav jābūt perfektiem

Nav jābūt perfektiem

Mums nav visu laiku jārada perfektas aktivitātes, perfektā vidē, strādājot tikpat daudz kā parasti un vēl pa vidu uzkopjot māju un gatavojot ēdienu. Bērniem kā parasti ir vajadzīgs mūsu atbalsts un mīlestība, un pēc iespējas mierīgāki vecāki.
Lasīt tālāk
Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Ja man grūtā situācijā kāds pateiktu “tu vienkārši esi piekususi” vai “tas taču ir sīkums”, es vai nu uzsprāgtu, vai nu nedalītos savās emocijās ar šo cilvēku nemaz. Tieši tāpat, ja sakām “nē” bērna emocijām, tad viņš jūtas nesadzirdēts un nerespektēts.

Lasīt tālāk
Vilšanās un neveiksmes

Vilšanās un neveiksmes

Kad bērns mācās staigāt un neskaitāmas reizes krīt, bet nenogurstoši ceļas kājās un atkal un atkal mēģina, mēs šajā mirklī nesakām, ka “tas droši vien nav domāts tev, tev īsti neizdodas, mēģināsim labāk kaut ko citu”. Mēs ļaujam bērnam vingrināties, jo zinām, ka viņam izdodies. Kāpēc citās jomās mēs citreiz bērnu (un dažkārt arī sevi!!!) norakstām jau pie pirmajiem mēģinājumiem? Turklāt bērniem jāļauj piedzīvot šīs vilšanās, tas ir nozīmīgi viņu attīstībai.
Lasīt tālāk
Lielās emocijas

Lielās emocijas

Lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt. 
Lasīt tālāk
175 rezultāti