Notikums jau pats par sevi var būt kā sods bērnam, nesodi dubultā, sakot "Nu tā kā bez rokām!" vai "Vajadzēja skatīties, kur kāju likt."
Lasīt tālāk
Ja ļoti gribas, lai pēc “pareizo” soļu veikšanas un konkrētu frāžu pateikšanas bērns apklust, tad tomēr motivācija nav īstā.
Lasīt tālāk
Ja bērns necieš no fiziskas vardarbības, taču ik dienas to redz sev tuvumā, ir vardarbības liecinieks mājās, bērnudārzā vai skolā, tad arī šis bērns patiesībā cieš no vardarbības.
Lasīt tālāk
Jā, ir normāli, ka bērni klausās grāmatas lasījumu kustībā. Zīmējot, līmējot, mīcoties. Nē, nav tā, ka viņi neko nedzird no stāstījuma.
Lasīt tālāk
Mūsu bērnu piedzimšanas stāsti un atlaižu kods grāmatai "Latviešu dzemdību stāsti".
Lasīt tālāk
Mēdz pienākt brīdis, kad mīļmantiņa pazūd, kleita paliek par mazu, bet mīļākā krūze saplīst. Vai skriet pēc jaunas?
Lasīt tālāk
“Mēs ģimenē pret bērniem izturamies vienā veidā, bet vecmamma, tante, mans brālis, draudzene (ieliec savu variantu) pilnīgi savādāk!”
Lasīt tālāk
Tas, ko man gribās pateikt vispirms - ir normāli gan, ja apsēstība ar kādu tēmu ir, un tikpat normāli, ja tādas bērnam nav novērotas.
Lasīt tālāk
Pirmā palīdzība sev, ja jūtam, ka esam iesprūdušas reaģēšanas stāvoklī - neatslābstam, dzirdam katru mazuļa pīkstienu, citreiz reaģējam uz bērna darbībām pirms vēl kaut kas ir noticis - vienkārši ZINĀM, ka būs tā vai tā. Varbūt nervu sistēma jau ir tā pārslogota, ka esam atslēgušas savas emocijas, lai tikai nejustu to milzu nogurumu?
Lasīt tālāk
Vai tu esi kādreiz savam bērnam pienācis no aizmugures un noslaucījis ar salveti degunu, viņu iepriekš par to nepabrīdinot?
Lasīt tālāk
Viena grūtajām lietām, ko nācās ātri pieņemt, tiklīdz vispār kļuvu par mammu - slimot pašai vairs nav nekāds “guļu gultā ar grāmatu un siltu tēju”, bet gan - daru visu to pašu, ko katru dienu, tikai jūtos ļoti draņķīgi.
Lasīt tālāk
Taisnais ceļš uz izdegšanu ir rādīt, ka vienmēr visu varam. Ne tikai pašiem, bet arī bērniem tas ir taisnais ceļš uz izdegšanu, jo viņi visticamāk pārņems šo modeli.
Lasīt tālāk