"Viņš vienkārši grib pievērst sev uzmanību"

"Viņš vienkārši grib pievērst sev uzmanību"

Esiet pamanījuši, ka šis teikums parasti ir ar negatīvu pieskaņu un visbiežāk pēc šīs ļoti patiesās frāzes, uzmanība tiek nevis dota, bet tieši pretēji - bērns tiek vēl vairāk ignorēts, jo “viņš vienkārši grib sev pievērst uzmanību”. Šis teikums dažkārt pat tiek papildināts ar “neņem vērā”. Vai nav absurdi?

Lasīt tālāk
Pauze sev

Pauze sev

Neviens no malas, visticamāk, nepateiks: “Aizej, tagad uz kādu pusstundu atpūsties,” šī vajadzība ir jāizsaka pašiem. Citreiz šķiet, ka bez manis taču nevarēs vai kā viņi tiks galā, bet ticiet - tiks! Un, ja arī drusku netiks, jūs toties atgriezīsieties pēc pauzes spējīgāki un enerģiskāki.
Lasīt tālāk
Nav jābūt perfektiem

Nav jābūt perfektiem

Mums nav visu laiku jārada perfektas aktivitātes, perfektā vidē, strādājot tikpat daudz kā parasti un vēl pa vidu uzkopjot māju un gatavojot ēdienu. Bērniem kā parasti ir vajadzīgs mūsu atbalsts un mīlestība, un pēc iespējas mierīgāki vecāki.
Lasīt tālāk
Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Ja man grūtā situācijā kāds pateiktu “tu vienkārši esi piekususi” vai “tas taču ir sīkums”, es vai nu uzsprāgtu, vai nu nedalītos savās emocijās ar šo cilvēku nemaz. Tieši tāpat, ja sakām “nē” bērna emocijām, tad viņš jūtas nesadzirdēts un nerespektēts.

Lasīt tālāk
Vilšanās un neveiksmes

Vilšanās un neveiksmes

Kad bērns mācās staigāt un neskaitāmas reizes krīt, bet nenogurstoši ceļas kājās un atkal un atkal mēģina, mēs šajā mirklī nesakām, ka “tas droši vien nav domāts tev, tev īsti neizdodas, mēģināsim labāk kaut ko citu”. Mēs ļaujam bērnam vingrināties, jo zinām, ka viņam izdodies. Kāpēc citās jomās mēs citreiz bērnu (un dažkārt arī sevi!!!) norakstām jau pie pirmajiem mēģinājumiem? Turklāt bērniem jāļauj piedzīvot šīs vilšanās, tas ir nozīmīgi viņu attīstībai.
Lasīt tālāk
Lielās emocijas

Lielās emocijas

Lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt. 
Lasīt tālāk
Divgadnieks

Divgadnieks

Divgadnieki ir viena no visnesaprastākajām cilvēku grupām. Vecāki meklē taktikas, kā tikt galā, sodīt vai nesodīt, kā iemācīt pareizi uzvesties... Bet patiesībā ar viņiem viss ir kārtībā un nav jāmeklē nekādi superrisinājumi “it kā” problēmām. 
Lasīt tālāk
Koncentrēšanās

Koncentrēšanās

Mēs visi gribam, lai mūsu bērni iemācās koncentrēties un noturēt uzmanību, bet bieži vien gadās, ka paši vecāki ir tie, kas traucē bērnam izveidot šīs spējas. Apskatīsim, kas palīdz un kas traucē.
Lasīt tālāk
Satraucoši notikumi

Satraucoši notikumi

Katra bērna dzīvē gadās notikumi, kas viņam ir ļoti satraucoši, un šādos brīžos mēs nedrīkstam bērnu pārorientēt ar tekstiem:”Paskaties, kāds kastanis,” vai “še, te būs konča,” jo bērns paliks neizpratnē par to, kas tagad notika un kapēc. Tās būs vienas vienīgas satraucošas emocijas, kas kādreiz var uzpeldēt augšā ar no mūsu skata punkta raugoties īpatnēju uzvedību, niķīgumu, bailēm.
Lasīt tālāk
Absorbējošais prāts un valoda

Absorbējošais prāts un valoda

Absorbējošais prāts ir unikāla bērna spēja, kas saglabājas līdz 6 gadu vecumam. Spēja, ar kuras palīdzību bērns mācās it visu, vienkārši esot savā vidē. Viņš uzsūc kā sūklītis visu, kas ir un kā notiek viņa apkārtnē.
Kāda tam nozīme valodas attīstībā?
Lasīt tālāk
Sakārtota vide

Sakārtota vide

Sakārtota vide - sakārtoti mēs paši, domāšana un mūsu bērni. No sakārtotas vides bērni arī sakārtojas. Vienalga, cik veci ir jūsu bērni, palīdziet viņiem strukturēt savu vidi, sakārtot to. Mūsu haotiskās domas un nemiers mēdz būt iespaidoti tieši no haosa apkārt.

Lasīt tālāk
Sarunas ar bērnu pēc skolas vai bērnudārza

Sarunas ar bērnu pēc skolas vai bērnudārza

Kā pārrunāt ar bērnu dienas gaitas, lai mēs no viņiem dzirdētu ko vairāk par "normāli" un "labi"? Iedrošinošo frāžu un atvērto jautājumu piemēri.
Lasīt tālāk
49 rezultāti